Inese Gātere
Latvijas Mākslas akadēmija (Art Academy of Latvia), gatere.inese@gmail.com
Kas jums nāk prātā, izdzirdot vācu novadpētnieka Valfrīda Fromholda-Treija vārdu? Kāds atcerēsies redzētu zīmējumu, cits iedomāsies par vēja rādītājiem, tomēr lielākā daļa atklās ko jaunu.
Par pētnieka biogrāfiju ir pieejama konspektīva informācija, proti, dzimis 1886. gadā mācītāja ģimenē, lielākoties nodarbojies ar pedagoģiju. Brīvajos brīžos radījis zīmējumus, kas kā kaleidoskops pietuvina skatītāju – Kuldīgas, Rīgas, Tallinas, Tukuma un citu vietu arhitektūras dažādībai. No 1930. līdz 1939. gadam strādāja par Kuldīgas vācu pamatskolas direktoru un skicēja pilsētas ēkas, būvdetaļas, ainavas un interjera priekšmetus. Pēc Treija ierosinājuma 1935. gadā tiek dibināts muzejs, kurā vada vēstures un Kuldīgas nodaļu. Līdz ar Otrā pasaules kara vēsmām, kopā ar ģimeni 1939. gadā pamet Latviju un dodas uz Vāciju, kur nonāk arī daļa privātās kolekcijas.
Patlaban Kuldīgas muzeja krājumā atrodas 72 zīmējumi, un, lai tos varētu aplūkot tuvplānā, nākas doties uz 1931. gadā uzcelto Latvijas Valsts bankas namu, kur tas tika pārvests 2019. gadā. Jāatzīst, ka ekspozīcija veiksmīgi saskaņota ar nama vēsturisko auru un pārējo kolekciju.
1. attēls
2. attēls
3. attēls
Darba telpās man izsniedz nelielu kasti un baltu cimdu pāri – laiks doties vēsturei pa pēdām! Pārliecinos, ka meistars pētījis tipoloģiski daudzveidīgas priekšmetu grupas. Turklāt zīmējumiem piemīt filigrāna un izsmalcināta formas izjūta. Krājumā atrodas līdz šim neizstādīti, vai plašākai publikai vienkopus neizrādīti darbi, kas vēsta par būvelementu – durvju vērtņu, virslogu, vēja rādītāju, logu un citu objektu izpēti. Starp tiem interjera priekšmetu zemējumu meti – Kuldīgas katoļu baznīcas 18. gs. bufetes (4. att.) un 1820. gada kristāmtrauka ar skapi (5. att.) no svētās Trīsvienības baznīcas.
4. attēls Kuldīgas katoļu baznīcas 18. gs. bufetes
5. attēls 1820. gada kristāmtrauks ar skapi
Darbi galvenokārt tapuši akvareļu un tušas tehnikās. Vairākus modeļus ir iespējams atrast arī šodienas vecpilsētu ainavās, bet citi ir vēstures avots, jo laiku pārmijās ir aizgājuši nebūtībā. Tā, piemēram, krājuma ekspozīcijā (tiek iekārtota), tiks dota iespēja aplūkot dzīvojamo ēku durvju vērtņu paraugus (6. un 7. attēli.)- datējami ar baroka un 18. gs. beigu periodu, kurā atklājas klasicismam raksturīgais ordera elementu dekors ar izsmalcinātu ornamentāciju.
6. attēls Ēku durvju vērtņu paraugi
7. attēls Ēku durvju vērtņu paraugi
Salīdzinot tos ar zīmējumiem, atliek konstatēt – cik detalizēti precīza ir bijusi objektu fiksācija – spēja nodot patinējuma, faktūras, tektonikas un materialitātes sajūtu. Uz gaišas papīra lapas velkot konturlīnijas, pēcāk tās aizpildot ar tušas vai akvareļa krāsa laukumiem, panākts lakonisks un izteiksmīgs kompozīcijas risinājums. Mākslinieks atstājis norādes par zīmējumu tapšanas dienu, mēnesi un gadu, kā arī parakstu. Dažiem darbiem lapas otrā pusē atrodami apraksti vācu valodā par detaļām, īpašniekiem, hronoloģiju un atrašanās vietu.
Zīmējumiem ir ambivalents raksturs – gan estētisks, gan praktisks. Spilgts piemērs ir Šarlotes muižu, kas ir zudusi no pilsētas ainavas, taču Treija vējtvera mākslinieciskais tvērums kalpo kā artefakts, kas varētu dot zināmas norādes uz vēsturiskās vietas interjera stilistiku ( 8. att.).
8. att. Interjera stilistikas paraugs
Tā gremdējoties paraugos, ieraugu trīs melnbaltus zīmējumus ar podiņu krāsns fragmentiem. Kompozīcija atgādina mozaikas gabaliņus, kas salikti no jauna. Tie nav pilnīgi un dažu fragmentu iztrūkst, bet mākslinieks šīs nianses ir respektējis. Nelieli heraldiskie, dzīvnieku un cilvēku silueti un medību ainu lausku fragmenti, dod norādi uz autora interesi par vēstures artefaktu izpēti un nostiprināšanu. Ir zināms, ka Treijs tos ir mīlējis uzmeklēt pats, un, lūk, ko atmiņās raksta mākslinieks: “Īpašu prieku man sagādāja atrasto fragmentu šķirošana mājās, kad mēs vakaros no mazām un pat pavisam sīkām lauskām kā puzļu spēlē mēģinājām izveidot vesela podiņa attēlu- cik liels bija prieks, kad kāds gabaliņš aizpildīja trūkstošo vietu vai varēja atrast divu atlūzu saderību. Keramikas atradumu milzīgais skaits (9. att. un 10. att.) pamazām ļāva restaurēt un uzzināt interesantākās krāsns podiņu rotājumu kompozīcijas.”(Ose 2005, 246)
9. attēls Keramikas atradumu paraugi
10. attēls Keramikas atradumu paraugi
Pieņemot, ka augstā skatu precizitāte zīmējumos tika novērtēta arī no sabiedrības puses, 1937. gadā un 1938. gadā pēc mākslinieka veidotajiem metiem tika izdotas pilsētai veltītas “Kuldīga aicina” un “Kuldīga” propagandas markas. Nodrukātas uz balta papīra, bez ūdenszīmēm un nominālvērtības, tās tika tiražētas un palaistas apritē visā Latvijas teritorijā. Uz vienas attēlojot Rumbu, bet uz otras Alekšupīti, tās kļūst par pilsētas vizītkartēm plašākas politiska konteksta ietvaros. (Ozoliņš 2022)
Pāršķirstot Kuldīgas pilsētas izdevumu “Kuldīgas vecpilsētas apbūves noteikumi attēlos”, pamanu, ka zīmējumi, kas runā par klasicisma, ampīra un eklektisma stila paraugiem arhitektūrā, patlaban kalpo par paraugu un ieteikumu ikvienam, kas vēlas restaurēt senu koka namu. Izdevums iepazīstina ar piemēriem no Kalna ielas 14, (Orniņš et. al. 2016, 107) kur demonstrējot ārdurvju klauvēkļu paraugus un divpusējās ārējās uzejas uz kāpnēm, jau tagad sniedz praktiskus padomus namdariem, tā akcentējot to – unikālas dokumentālas liecības funkcionalitāti. Ikvienam ir iespēju uz Kuldīgas vecpilsētu palūkoties ar Valfrīda Fromholda-Treija acīm – iedodot gatavus paraugus, skatītājs tiek rosināts vēstures gabaliņus salikt kopā pašam. Tā uzdodot jautājumu – vai mēs šo iespēju spējam izmantot?
Izmantotā literatūra
1. Ose I. Kuldīgas komturejas pils rekonstrukcijas mēģinājums. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm. V. Sējums.- Rīga: 2005.
2. Puķīte A. Tukuma muzejs saņem dāvinājumu, kas atklāj vairākus stāstus//Neatkarīgās Tukuma ziņas. Nr. 43 08.06.21.
3. Megne -Sirmā G. Ceļā uz pasaules atmiņu//Kurzemnieks Nr. 120, 15.10.2009
4. Grīniņa I. Kuldīdzniekiem bijis savs Broce// Kurzemnieks Nr. 128, 03.11.2009,
5. Orniņš A. Veinberga K, Zviedrāns J. Dirveiks I. Kuldīgas vecpilsētas apbūves noteikumi attēlos, 2016. g.
6. Latvijas specializētais zīmogmarku un nepastmarku katalogs Nr. 14. Avots No: http://www.filatelija.lv/latvijas-specializetais-zimogmarku-un-nepastmarku-katalogs-14-dala-pamarkas [ aplūkots 26.01.22]