Rīgas doma ērģeļu prospekts

Rīgas doma ērģeļu prospekts

Sanita Bitko
Latvijas Mākslas akadēmija (Art Academy of Latvia), sanita.bitko@gmail.com

Full paper text: The Riga Cathedral Organ Façade: Digital Analysis of Stylistic Hybridity
Pilnais teksts latviešu valodā Rīgas Doma ērģeļu prospekta stilistiskās hibriditātes digitālā analīze

Kopš Rīgas Doma baznīcas ērģeļu un tā prospekta izveides pabeigšanas 1601. gadā (Grosmane 2017, 66) līdz mūsdienām (2021. gads) ir pagājuši vairāk nekā kā 400 gadi. Šajā periodā prospektam veikti neskaitāmi remontdarbi un pārbūves, kuru rezultātā kardināli mainījās vizuālais un kompozicionālais prospekta izskats, kas izskaidro ornamentālo, skulpturālo un arhitektonisko objektu stilistiskos dažādību (Lūsis et al. 2008).

Pēdējo Rīgas Doma ērģeļu prospekta restaurācijas darbu laikā no 2000. līdz 2018. gadam, ir veikta detalizēta objektu fotofiksācija, kur jebkurš interesents var iepazīties ar katru no kokgriezumiem tuvplānā (Rīgas Doms 800 2021). Taču, apskatot katru no ornamentiem atsevišķi, tas ir tikai ornaments un neveidojas korekts koptēls. Šī iemesla dēļ autore radīja interneta projektu (Bitko 2021) , kurā apvienots ērģeļu prospekta kopplāns, ar iespēju apskatīt,  kurš elements kur atrodas (1. att.). Interneta projektā ievietots ērģeļu prospekta fotoattēls, uz kura izvietoti daudzi sarkanas krāsas punktiņi. Novietojot peles kursoru uz kāda no tiem parādās ornaments palielinātā veidā, tādejādi iespējams jebkuram interesentam iepazīties ar bagātīgi ornamentēto ērģeļu prospektu patstāvīgi.

  1. Piemērs no Interneta projekta

Vērīgāks skatītājs pamanīs, ka starp renesanses stila kokgriezumiem ir iekļauta kāda barokāla ornamentu josla, vai blakus parādās bagātīgs rokoko rotājumu klāsts. Šīs izmaiņas ir saistītas ar dažādiem prospekta būvniecības un izmaiņu periodiem, kurus var noskaidrot balstoties uz vēsturiskajiem faktiem un restaurācijas materiāliem, kas ļaus atšifrēt katra ornamenta rašanās laiku un atbilstību dotā perioda mākslas stilam.

  1. Rīgas Doma baznīcas ērģeļu prospekts (foto: Muzikants U., stilistiskās analīzes krāsojums: Bitko S).

Prospektā iespējams izdalīt vairākus periodus, kuros ir mainījies prospekta kompozicionālais un stilistiskais veidols (2. att.). Tālāk apskatītie periodi sadalīti pēc mākslas stiliem, jo konkrētajā periodā prospekts iegūst tieši tam laikam atbilstošus stilistiskos papildinājumus. (Lūsis et al. 2008).

– Renesanses periods: neiekrāsotā daļa ir vissenākā ērģeļu prospekta daļa, kas datēta ar 1601. gadu

– Baroka periods:

Zilās krāsa atzīmē izmaiņas, kuras veiktas laika periodā no 1707. līdz 1709. gadam, kad ērģeles tiek bojātas pēc kārtējā zibens spēriena. Šajā laikā tiek veikts nopietns remonts un izmainīta prospekta kompozīcija, papildinot senāko prospekta daļu, ar zilā tonī iekrāsotajiem elementiem.

Zaļā krāsā – 1738. gadā pēc vairākām sūdzībām tiek remontēts ērģeļu balkons un izveidoti jauni gleznojumi balkona pildiņos, kā arī veiktas nelielas izmaiņas kokgriezumos.

– Rokoko periods: Sarkanā krāsas atzīmētas izmaiņas tiek datētas ar 1776. gadu, kad tiek pabeigta jauno ērģeļu būve, kas kardināli izmaina prospekta kompozīciju, jo sānos tiek piebūvēti divi lieli stabuļu torņi.

– Historicisma periods: Dzeltenā krāsa datē 20. gs. sākuma izmaiņas, kad tiek veikta ērģeļu pacelšana, veidojot atbalsta kolonnas.

RENESANSES PERIODS

Rīgas Doma baznīcas ērģeļu un tā prospekta vēsture aizsākas 1547. gada 21. maijā, kad Doma baznīcā izcēlās ugunsgrēks un gāja bojā gan tornis, gan tā laika ērģeles. Šo apstākļu rezultātā 1571. gadā uzsāka sagatavošanās darbus, lai atjaunotu bojā gājušos objektus. Rīgas birģermeistars Francs Nīenstēde (Franz Nyenstaede, 1540 – 1622) veica ziedojumu, kas bija paredzēts arī ozola siju iegādei jaunajām ērģelēm. Bodekera hronikā minēts, ka 1594. gadā par Rīgas katedrāles ērģelēm ir samaksāti 5686 dālderi un 3 mākas. Pašu darbu pie ērģeļu būves uzsāka 1595. gadā un pabeidza 1601. gadā. Jaunizveidotās ērģeles atspoguļoja jaunākos tā laika sasniegumus Eiropā, kuri caur Holandi, Ziemeļvāciju un Prūsiju sasniedza arī tagadējo Latvijas teritoriju un ienesa liela izmēra instrumentu baznīcās. (Grosmane 2017, 63-65).  Stilistiski ērģeles veidoja pēc Hamburgas tipa ērģeļu prospekta, kas sastāvēja no pamata – lielā instrumenta (Hauptwerk) un pie kora luktas piestiprinātā mazā instrumenta (Ruckpositiv). Abi sastāvēja no trīs stabuļu torņiem starp kuriem izvietoja mazākas stabules. Attiecīgi instrumenta stabules izrotāja ar dažādiem ornamentiem un statuetēm, kur dekoratīvo priekšpusi dēvē par ērģeļu prospektu. Raugoties uz ērģelēm no apsīdas puses, abi prospekti it kā saplūst kopā, viens otru papildinot.

Apskatot tuvāk ērģeļu prospektu uz tā atrodams sekojošs uzraksts: “Ich Meister Jakob Rab genant / Hab dvrch Gottes Gnad und Beistand / Uz seiner Ehrn dis[es] Werk fvndirt / Die Gmein hir dvrch auch schon gezirrt. / 601. die Jahrzahl wahr / Da solches all ist worden klar (“Es, meistars, saukts Jakobs Rābs, ar Dieva žēlastību un palīgu Viņam par godu radīju šo darbu, kas skaisti grezno arī draudzi, 1601. gadā, tas viss kļuva skaidrs”) (Grosmane 2017, 67). Šī uzraksta dēļ tieši Jākobs Rābs (Jacob Rabe, d.1609), kurš bija Ziemeļvācijas ērģeļbūvētājs (Bush, Kassel 2006, 539), bieži tiek minēts kā meistars saistībā ar Doma baznīcas ērģelēm. Ikdienā netiek nodalīti termini “ērģeles kā muzikālais instruments” un “ērģeļu prospekts”. Jākobs Rābs līdz 1597. gadam bija māceklis pie meistara Gottschalk Johannsen (d. 1588), saukts arī par Burkhard vai Borchers, kas nozīmē, ka Rābs patstāvīgi nevarēja slēgt līgumu par ērģeļu būvi. Līdztekus darbam pie Rīgas Doma ērģelēm Rābs darbojās Lībekā pie Sv. Marijas baznīcas ērģeļu paplašināšanas no 1596 – 1598. gadam, kas nozīmē, ka šajā laikā viņš nav varējis patstāvīgi atrasties Rīgā. Kopumā Rābs pie Doma baznīcas ērģeļu būves strādāja dažādos laika posmos sākot ar 1594. gadu, sākumā kā Gottschalk Johannsen māceklis un pēc meistara nāves pārņēma viņa darbnīcu. Ērģeles tika pabeigtas 1601. gadā, kad jau Rābs vadīja darbnīcu. (Lūsis et al. 2008, 128).  Tas arī izskaidro kādēļ tieši Rāba vārdu šodien var redzēt iegrebtu ērģeļu prospektā. Tādēļ būtiski ir uzsvērt, ka Jākobs Rābs ir bijis tieši ērģeļu kā muzikālā instrumenta meistars, taču paša prospekta koktēlnieka vārds mums nav zināms.

  1. Renesanses periods

Prospekta senākā daļa (2. att., [neiekrāsotā daļa]) atbilst renesanses stilam, kas bagāts ar vijīgiem,  stilizētiem augu motīviem, bet ar ļoti izteiktu manierisma strāvojumu, kas izpaužas grotesko masku un dažādu mītisku tēlu daudzveidībā. Kā piemēram, muzicējošais personāžs (3. att. [3]), pūšot taures, kas ir attēlots īsti manieristiskā garā – no groteskas maskas mutes it kā iznākt stilizētas taures, no kurām savukārt, skaņas vietā tiek izpūsti stilizēti augi. Starp līdzīgiem stilizētiem ornamentiem, uzmanība jāpievērš arī kokgriezumam (3.att. [6]), kurā vīrieša tēls ir savīts kopā ar pārpilnības ragu, no kura birst ārā gan dažādi augi, gan ziedi. Ieskatoties vērīgāk var pamanīt arī putnu, kurš uzlaidies uz auga, vītero savas dziesmas. Vijīgos renesanses ornamentos attēlotas arī delfīnu figūras, īsti manierīgā stilā (3. att. [4]).

Bez stilizētajiem augu ornamentiem prospektā ievērojamu daļu kokgriezumu aizņem arī rolverka ornaments (3. att. [9]), kuru vērojot rodas asociācijas ar dzelzī kaltām loksnēm, kas kontrastē ar pārējiem viegli vijīgajiem ornamentiem ērģeļu prospekta senākajā daļā.

Būtisku daļu no visa ērģeļu prospekta aizņem manierismam tik raksturīgās groteskās maskas (3.att. [1]), kuras atrodas lielajā prospektā. Jāmin, ka visa prospekta pārbūvju vēstures gaitā,  daudzas no pildiņu maskām, kā arī paši pildiņi ir bojāti vai pilnībā zuduši pēc zibens nodarītajiem zaudējumiem, tādēļ, lai gan stilistiski atbilst manierismam, ne visi ir datējami ar 1601. gadu. Daudzas no tām ir izgatavotas no jauna arī vēlākos laika posmos, bet pilnībā atdarinot iepriekšējo stilu. Tā kā groteskās maksas laika gaitā ir mainītas vietām, uzreiz nav iespējams pateikt, kura no pildiņu maskām, kad ir izgatavota. (Lūsis,  Podziņa 2010).  Tomēr ne visas attēlotās maskas prospektā ir biedējošas vai šausminošas. Mazajā prospektā iekļautas vairākas maskas, kas ir izveidotas pat ļoti reālistiskā manierē. Protams, šeit nevar runāt par portretisko līdzību. (3. att. [2]).

Liela loma prospekta kopējā kompozīcijā ir arhitektoniskajiem un skulpturālajiem objektiem. Sīkāk apskatot centrālā stabuļu torni, tā galā novietotas četras rātskungu skulptūriņas (3. att. [8]) tā laika atbilstošā ietērpā – tumšās drānās ar melniem mēteļiem uz kuru fona izceļas kruzuļotās, baltās apkaklītes. Rātskungi centrālā torņa galā ievietoti arhitektoniskā būvē, apaļā rotondā (3. att. [5.1.]), kurai apkārt pa perimetru izvietotas stilizētas kolonnas ar korintiskiem kapiteļiem. Virs rātskungiem izvietota vēl viena arhitektoniska būve (3. att. [5.2.]), kas arī līdzīga iepriekš minētajai rotondai, tikai šeit kolonnu vietā ir izvietotas kariatīdas, kur to stilistiskajā noformējumā ļoti jūtama ietekme no Hans Vredeman de Vries (1527 – 1607) darbiem.

Kā noslēdzošās, bet tāpēc ne mazāk nozīmīgas, jāmin skulptūras, kas novietotas lielā prospekta visu trīs stabuļu torņu galos. Centrālā daļā, protams, attēlots augšāmcēlies Kristus, kuram abās pusēs atrodas pa dejojošam, stabulējošam eņģelim (3. att. [7]). Aplūkojot šīs figūriņas tuvāk, jānovērtē cik meistarīgi tās izveidotas – plīvojošie eņģeļu tērpi, kas kustās līdzi deju ritmā vai Kristus, kurš tikko kā ir augšāmcēlies un tā apmetnim uzpūtusi viegla vēja brāzma.

Kopumā vērtējot ērģeļu prospektu jāsaka, ka tajā iekļauts plašs klāsts meistarīgi darinātu kokgriezumu. Gan renesansei raksturīgie vieglie un vijīgie augu, ziedu un stīgu motīvi, gan tieši pretstatam smagnējāki rolverka elementi. Bagātīgajā ornamentu klāstā meistarīgi ietērptas groteskas maskas kopā ar reālistiskāku portretu atveidojumiem. Stīgu, augļu un ziedu mudžeklī prasmīgi slēpjas biedējoši mošķi, kamēr putni vītero savas dziesmas, kas konkurē ar ērģeļu skanējumu. Kā neatņemama sastāvdaļa ir stabuļu torņu noslēdzošie arhitektoniskie elementi un skulpturālie  atveidi, kas papildina ērģeļu prospekta kompozīciju, padarot to gaisīgu un vieglu.

BAROKS

Baroka stilistikai atbilst divi prospekta pārbūves etapi. Pirmās kompozicionālās izmaiņas (2. att. [zilā krāsa]) prospekts piedzīvoja pēc 1707. gada 31. jūlija, kad izcēlās spēcīgs negaiss, kur zibens spēriena rezultātā cieta ērģeļu prospekts. Nodarīto zaudējumu apmērs sastādīja 600 valstsdālderus. Remonta laikā prospekts ieguva jaunus baroka stila ornamentus, kuru autors ir Rīgas tēlnieks Johans Gervins (Johann Gerwin). (Grosmane 2017, 88-89). Mazais prospekts ieguva greznus ziedu un akanta  ornamentus tā sānu malās, kā arī lielā prospekta sānu stabuļu torņi ieguva jaunus barokālus ornamentus (4. att. [1]). Daudzi cietušie renesanses perioda ornamenti tika atjaunoti iepriekšējā stilistikā, taču dažus izveidoja no jauna, atbilstoši konkrētā laika modes tendencēm. Tādēļ nav jābrīnās, ka šobrīd renesanses prospektā ir sastopama barokāli ornamenta josla. Spilgts piemērs ir mazā prospekta vidējā torņa lejas daļā zudusī daļa, kas izveidota ne vairs renesanses/manierisma stilistikā, bet jau barokāla, ar akanta lapu ornamentu un, ja salīdzina ar blakus esošajiem ornamentiem, iezīmē stilistisku atšķirību.  (4. att. [2]).

  1. Baroka periods

Nākamais periods, kurā prospektā novērojamas izmaiņas, saistāms ar 1738. gadu (2. att., [zaļā krāsa]). Pēc saņemtām sūdzībām par ērģeļu stāvokli, 1738. gadā tika veikti remontdarbi. Šajā periodā  ērģeļu kora margas ieguva jaunus gleznojumus. (Lūsis et al. 2008, 129). Diemžēl gleznotāja vārds šodien nav zināms, atstāts vien paraksts “Ano 1738: /  Factum est”. (Grosmane 2017, 89). Sākotnējais ērģeļu balkons bija rotāts ar frontoniem, kuros paslēpušās mazas skulpturālas galviņas (4. att. [3]). Veidojot jaunus gleznojumus, frontoniem ar skulpturālajām galviņām balkona margās vairs nebija vietas, tādēļ tos pārvietoja uz lielā prospekta sānu stabuļu augšējo daļu. Šeit tie vizuāli labi iederas, nosedzot tādas kā mazas svētnīcas ar stilizētiem korintiskajiem kapiteļiem un nekas neliecina par to, ka šāds izkārtojums jau nav bijis kopš pašiem pirmsākumiem. Lai arī ar šiem elementiem kompozicionālais novietojums tiek izmainīts 1738. gadā, pēc to izveidošanas datējuma šos elementus var pieskaitīt pie renesanses perioda.

Izmaiņas notika arī barokālajos ornamentos, kas atradās lielajā prospektā abpus vidējam stabuļu tornim. Shematiskajā attēlā (4. att. [3]), iekrāsoto sarkano ornamentu vietā, tiek izgatavoti citi.

ROKOKO

Lielākās izmaiņas, kas skāra ērģeļu prospekta kompozīciju ir saistītas ar ērģeļu pārbūvēm, kuras pabeidza 1776. gadā. Jau 1773. gadā parādījās pirmās sūdzības, ka ērģeles slikti skanot, kā arī negaiss kārtējo reizi nodarīja postījumus ērģeļu prospektam. (Lūsis et al. 2008, 129).  Šo pārbūvju rezultātā ērģeļu prospekts ieguva pavisam jaunu kompozicionālo veidolu, jo ērģelēm piebūvēja divus lielus basa torņus (5. att [3.5. – tumši zils krāsojums]), kurus dekorēja ar tam laikam atbilstošiem moderniem rokoko stila elementiem. Darbus veica ērģeļbuvētāja no Halles, Heinriha Andreasa Konciusa (Heinrich Andreas Contius, 1708 – 1795) vadībā. (Grosmane 2017, 89-90).

Pārbūves rezultātā veica arī dažu ornamentu demontāžu un to saglabāšanas nolūkā pārvietoja uz citu vietu. Spilgts piemērs ir skulpturāla galviņa  (5. att [3.4]), kas iepriekš atradās prospekta sānu mālā. Jaunizveidojamo stabuļu torņu dēļ, tos saglabāt esošajā vietā nebija iespējams, tādēļ tā pārcelta uz lielā prospekta labajā pusē esošo stabuļu torni. Līdzīgu metodi pielietoja arī kokgriezumiem lielajā prospektā, kas atrodas abpus vidējam stabuļu tornim (5. att. [3.2]). 1738. gadā šos ornamentus izgatavoja no jauna, taču pēc nepilniem 30 gadiem tos apzāģēja un pārvietoja lielajā prospektā starp stabuļu torņiem (5. att. [3.3.]). Šīs pārmaiņas jau ietekmē senāko prospekta daļu, jo starp renesanses stila ornamentiem tiek ievietota barokāla josla, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Ērģeles pārbūvju rezultātā iegūst ne tikai greznus rokoko ornamentus (5. att. [1.]), bet arī divus iespaidīgus skulpturālus tēlus, atlantus (5. att. [2.]), kas uz saviem pleciem tur jaunos izbūvētos stabuļu torņus. Graciozie un vieglie rokoko elementi vizuāli samazina jaunizveidoto stabuļu torņu smagumu un masivitāti. Šo vizuālo efektu pastiprina arī abi atlanti. Apskatot vērīgāk to maigos sejas vaibstus šķiet, ka uz saviem pleciem tie tur ko tik vieglu un netveramu, kā mūzikas skaņas, nevis smagus un masīvus ērģeļu stabuļu torņus.

Negaisa postījumu rezultātā tika bojāti prospekta senākās daļas ornamenti, kas atrodas starp trīs centrālajiem stabuļu torņiem (5. att. [3.1. un 3.2.]). Tehniskajā zīmējumā (5. att. [3.2.]) redzams, ka tika aplauztas ornamentu malas (iezīmētas sarkanā krāsa un vieta prospektā apvilkta ar zilas krāsas taisnstūri).

Apskatot tos tuvāk, var saskatīt, ka minētajiem ornamentiem ir bijusi simetriska kompozīcija un ņemot vērā, ka visā prospektā ir ievērots simetriskas kompozīcijas princips, tad zudušo ornamentu daļas ir bijušas līdzīgas tām, kuras līdz mūsdienām ir saglabājušās. Lai labāk stādītos priekšā, ornamenta izskatu, kas būtiski maina arī kopējo prospekta kompozīciju, autore piedāvā iespējamo ornamentu rekonstrukciju, pieņemot, ka tika ievērots šis simetriskās kompozīcijas princips (5. att. [3.1. – augšējais oriģināls, apakšējais iespējamā rekonstrukcija].

  1. Rokoko periods

HISTORICISMS

Ar renesansi, manierismu, baroku un rokoko ērģeļu prospekta stilistiskā analīze vēl nebeidzas. Laiks dara savu un 19. gadsimtā no vareno ērģeļu 51 stabulēm skanēja vien 7. Šis apstāklis noveda pie jaunu ērģeļu pasūtīšanas. 1881. gadā jauno instrumentu pasūtīja no vācu firmas “E. F. Walker & Comp.” Ludvigsburgā pie Štutgartes (Grosmane 2017, 99). Jauno instrumentu uzstādīja 1884. gadā aiz vēsturiskā prospekta. (Lūsis et al. 2008, 130) Šodien varam pateikties tā laika meistariem, kuri novērtēja vēsturisko, krāšņo un bagātīgi ornamentēto prospektu un nolēma to saglabāt.

Laika periodā ap 1907. un 1908. gadu, ērģeļbūvētājs Emīls Martins (Emil Martin 1848-1922) veica kārtējos ērģeļu rekonstrukcijas darbus. Darbu rezultātā ērģeles tika pavirzītas uz priekšu par 1.40 metriem un atbalstītas uz jaunām historicisma stilā veidotām kolonām un torņu apakšējās daļās piestiprina puslodes (6. att). (Lūsis et al. 2008, 130).

  1. Historicisms

Ar šiem darbiem arī noslēdzās būtiskākās ērģeļu prospekta stilistiskās un kompozicionālās izmaiņas.

Prospekts līdz šodienai ir piedzīvojis vienu pārbūvi pēc otras. Pie tā ir strādājuši daudzi meistari, kur katrs no viņiem veica izmaiņas atbilstoši savai meistarības pakāpei un rokrakstam, papildinot to ar tā laika modes tendencēm atbilstošiem ornamentiem. Taču kopā viņiem ir izdevies radīt kompozicionāli saskanīgu ērģeļu prospektu, kurā dažādais stilu sajaukums nevis kontrastē viens ar otru, bet tieši pretēji papildina, izveidojot fenomenālu stilistiskās hibriditātes mākslas objektu Latvijā. Vairāk nekā 400 gadus, šis objekts atradās visu mūsu acu priekšā, bet dēļ lielā attāluma, nebija iespējams saskatīt tā unikalitāti līdz mazākajai detaļai. Pateicoties vērienīgajiem restaurācijas darbiem un digitālajām tehnoloģijām, šodien šo objektu iespējams nodot detalizētākai apskatei jebkuram interesentam.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

  1. Bush, D., Kassel R. (2006) Encyclopedia of keyboard instruments. The Organ. New York: Routledge, pp. 539. Available here: [Accessed 11 Sept. 2021]
  1. Bitko, S. (2021) Rīgas Doma baznīcas ērģeļu prospekta digitalizācijas projekts [online] [Accessed 2 Sept. 2021]
  2. Grosmane, E. (2017) Rīgas Doms gadsimtu gaitā. Rīga: Jumava, pp. 63-99.
  3. Lūsis, R., Melbārdis, A., Podziņa, A., Putriņš, K. (2008). Restoration of the organ facade of Riga Cathedral // 8th International Triennal meeting for conservators of the Baltic States. Tallin. Available at: https://www.researchgate.net/publication/265560105_Restoration_of_the_Organ_facade_of_the_Riga_Cathedral [Accessed 4 Aug. 2021]
  4. Lūsis, R., Podziņa, A. (2010) Rīgas Doma ērģeļu prospekta restaurācija Pārskata periods no 03.05.2007 līdz 01.10.2009 // Atskaite,  RDAn-2010/02. Rīga: Nacionālā kultūras mantojumu pārvalde (VKPAI Pieminekļu dokumentācijas centrs).
  5. Rīgas Doms [online] https://doms.lv/ Available at: https://doms.lv/lapas/200 [Accessed 4 Aug. 2021]
  6. Rīgas Doms 800. (2021) Mazā ērģeļu prospekta kokgriezumi [online] http://doms800.lv/. Available at: http://doms800.lv/maza-ergelu-prospekta-kokgriezumi-2/ [Accessed 11 Sept. 2021]
  7. Rīgas Doms 800. (2021) Lielā ērģeļu prospekta kokgriezumi [online] http://doms800.lv/. Available at: http://doms800.lv/liela-ergelu-prospekta-kokgriezumi/ [Accessed 11 Sept. 2021]